Upes Sākums: Tauriņupe

Lielākajā daļā karšu tā vienkārši saukta par Kamaldiņu vai Lorupīti. Taču tās vēsturiskais nosaukums augštecē ir Tauriņupe — Tauriņu upe.

Kāpēc Šī Upe ir Svarīga?

Šī upe ir visticamākā Kamaldiņu uzvārda izcelsmes vieta. 1820. gados, kad Vidzemē tika doti uzvārdi, ģimenes bieži tika nosauktas pēc ūdeņiem vai mājām, pie kurām tās dzīvoja.

Upe ir neliela (aptuveni 6 km gara) un ļoti līkumota. Tieši šie līkloči, kas atgādina kamolu (dzijas bumbu), deva upei — un vēlāk dzimtai — tās nosaukumu.

Sakne “Kamols” — upe, kas vijas uz sevi kā dzijas kamols.

Hidroloģiskie un Ekoloģiskie Dati

Karbonātu Gultne un Tās Nozīme

Ģeoloģiskā klasifikācija norāda, ka Kamaldas gultne ir karbonātu izcelsmes — upe plūst pār Devona perioda dolomīta vai kaļķakmens slāņiem.

Šīs ģeoloģiskās īpatnības ir ietekmējušas mūsu senču dzīvi:

• Ūdens Ķīmija: Augstas sārmainības (cietais ūdens), kas atbalsta specifisku floru un faunu.
• Lauksaimniecība: Kaļķainie augšņas upju ielejās ir auglīgākas, padarot Kamaldas krastus pievilcīgus agrīnai apdzīvošanai.
• Dzirnavas: Stabila ģeoloģiskā bāze un ūdens kritums padarīja upi ideālu ūdensdzirnavu celtniecībai. Iespējams, ka agrīnie Kamaldiņi bija dzirnavnieki.

Vaboles kā Vēstures Liecinieces

2005. gadā veiktie pētījumi Kamaldas ielejā atklāja Cassidinae apakšdzimtas (bruņvaboļu) klātbūtni. Šīm vabolēm nepieciešamas atklātas, saulainas pļavas.

Tas pierāda, ka Kamaldas ieleja nav bijusi aizaugusi ar mežu, bet gadsimtiem ilgi apsaimniekota kā lauksaimniecības zeme — siena pļavas (pļavas), ko uzturēja paaudžu paaudzes mūsu senču.

Upes Ceļš

Tauriņupe sākas uz ziemeļiem no “Rimstavas” mājām, šķērso veco dzelzceļa līniju un ietek Lāčupītē. Tā ir maza, bet dzīva — tāpat kā mūsu dzimta.