Celīšu Pilskalns

Celīšu Pilskalns

Villa apud Viwam Fluvium “Ciems pie Vijas upes”

Vijas un Kamaldas upju sateka nav nejauša vieta — tā ir senās Tālavas (Tholowa) zemes stratēģisks punkts, kas datējams ar vēlo dzelzs laikmetu.


Atrašanās Vieta

Šeit atradās Celīšu pilskalns (Vijciema Celītkalns).

  • Ģeogrāfija: “Iegarenas augstienes austrumu gals”, pasargāts ar dabīgām grēdām.
  • Vēstures Avoti: Minēts kā villa apud Viwam fluvium — latīniski “ciems pie Vijas upes”.

Stratēģiskā Nozīme

Izolācija kā Aizsardzība

Apmetne nebija tieši savienota ar nozīmīgiem satiksmes ceļiem. 13. gadsimta Livonijas krusta karu kontekstā šī izolācija, iespējams, bija izdzīvošanas mehānisms.

  • Primārie Mērķi: Lielās pilis Cēsīs un Valmierā.
  • Drošā Zona: Mazākās apmetnes augšup pa pietekām kā Kamalda varēja izvairīties no tiešiem uzbrukumiem.

Tālivaldis un Trikāta

Lai arī izolēts, ciems bija daļa no Tālavas un pakļauts valdniekam Tālivaldim (Thalibaldus de Tolowa), kura rezidence atradās Trikātā.

DatiInformācija
ValdnieksTālivaldis (Thalibaldus)
RezidenceTrikāta
FunkcijaNodevu iekasēšana, aizsardzība uzbrukumu laikā

Tirdzniecības Ceļš

Ceļš no Celīšu pilskalna turpinājās:

  1. Trikāta (Latgaļu centrs)
  2. Tērbata (Tartu) uz Emajegi upes (Igauņu zemes)

Tas novieto mūsu senčus robežzonā — kultūras un valodas saskarsmes vietā starp latgaļu (baltu) un igauņu (somugru) sfērām.


Vēsturiskais Mantojums

Kamaldiņi ir faktiski šīs villa pēcteči.
  1. gadā, kad Livonijas ordenis konsolidēja kontroli pār Tālavu, nocietinātās apmetnes tika nojauktas vai pārvērstas feodālās muižās. Apdzīvotības nepārtrauktība šajā ielejā saista dzelzs laikmeta aizstāvjus ar mūsdienu uzvārda nesējiem.