Simbols “Mana Kamaldiņa” Trimdā

Avots: Reinis Zeibolts, “Tikai gadījuma paziņas” (laikraksts Latvija, 1960. gada 19. marts)

Šis literārais darbs parāda, kā Kamaldiņas upe kļuva par māju simbolu trimdas latviešiem, kas spiesti dzīvot svešumā.

Citāts

“Freientāles, brienot pāri Plānes upītei, Arturs iesaucās, imitēdams savu senu dienu optimismu: „Nu es jūtos kā savā pagastā, kāda līdzība ar manu Kamaldiņu!” Bet Vitauts vairs nereaģēja uz teikto.”

Analīze

1. Emocionālā Saikne: Varonis Arturs, atrodoties svešumā (iespējams, Vācijā, Freientāles nometnē?), salīdzina vietējo upīti ar “savu Kamaldiņu”.
2. Māju Simbols: Kamaldiņa šeit nav tikai ģeogrāfisks objekts, bet gan zaudētās dzimtenes, bērnības un drošības simbols.
3. Identitāte: Frāze “kā savā pagastā” liecina, ka piederība konkrētajam Vidzemes/Latgales apvidum (kur plūst Kamalda) ir būtiska varoņa identitātes daļa pat pēc gadu desmitiem.

Šī atsauce pierāda, ka Kamaldiņu vārds un upe dzīvoja ne tikai Latvijas kartē, bet arī trimdinieku sirdīs kā neizdzēšama atmiņa.