Anšlavs Eglītis: Homo Novus
Literārā Atsauce: “Homo Novus”
Avots: Anšlavs Eglītis, romāns “Homo Novus” (1944)
Slavenajā Anšlava Eglīša romānā “Homo Novus”, kas attēlo Rīgas mākslinieku dzīvi 30. gados, parādās tēls ar uzvārdu Kamaldiņš.

Citāts no Romāna
“Tajā pašā gadā, kad viņš beidza Cesvaines vidusskolu kā visjaunākais audzēknis tikko 17 gadus vecs, skolu atstāja arī latviešu valodas skolotājs, sirmais Kamaldiņu tēvs, izgāja pensijā un pārnāca dzīvot uz Rīgu pie dēla, kas arī bija skolotājs.”
“Vecais skolotājs viņu saņēma izplestām rokām. „Nu, paskaties tikai, paskaties, veco Kamaldiņ, tie jaunie tevis neaizmirst,” vecais vīrs iesaucās jaukajā cesvainiešu izloksnē…”
Tēla Analīze
Lai gan tas ir literārs tēls, Eglīša izvēle izmantot uzvārdu “Kamaldiņš” liecina par tā skaniskumu un iederību latviskajā kultūrvidē.
- Loma: Latviešu valodas skolotājs, inteliģents, sirsnīgs (“jaukajā cesvainiešu izloksnē”).
- Ģimene: Dzīvo Rīgā (Pārdaugavā) pie dēla, ķīmijas skolotāja, kurš aprakstīts kā milzis ar “cīkstoņa seju”.
- Nozīme: Tēls kalpo kā gudrības un pieredzes avots galvenajam varonim Upenājam.
Šī atsauce iemūžina uzvārdu latviešu literatūras klasikā, saistot to ar izglītību un inteliģenci.